Tā tak labā maize!!!

..pārsvarā mākoņains, vietām gaidāms lietus! - Hā!
Man ir labi tā kā ir, pēc bibliotekas apciemojuma biju gatava pēc sen seniem laikiem izbaudīt dienu. Mani neinteresēja salsa, mani neinteresēja rītdienas eksāmens un darbi, kas jāuztaisa, mani bija pavisam citi plāni, plāni, kas necik daudz nebija saplānoti, bet viss sākās kad sēdēju parkā, lasīju grāmatu, gaidīju un man klāt cītīgi nāca ubagot dažādi putneļi, tādēļ nolēmu tos pabarot. Kad biju nopirkusi maizi, par mani putni bija aizmirsuši, ņemot vērā, ka maize bija LABĀ :D , neuztraucos, ja paliks man. Bet pēc neilga laika kāds pārtrauca manu grāmatas lasīšanu un apsolīja atrast "manus" putnus..

..kad ar kukuli rokās piegāju pie pilsētas kanāla gaidīju mazos ēdājiņus, bet viņi visi tādi kautrīgi un ar labām manierēm (sākumā bija gan), pēc pirmā, otrā, ceturtā - tik tiešām - iemestā maizes kumosiņa parādījās daudz putnēdāju. Sākumā pīles, tad baloži, zvirbuļi un kaijas. Vienu brīdi bija žēl pīļu, jo kaijas visus kumosus izcēla tām no knābjiem (un maizi jau lidojumā noķēra), bet vēlāk ieraudzīju kā mazie zvirbuļi apceļ baložus, nu tas bija pavisam smieklīgi! Zvirbuļi pamanījās pat no rokām izraut maizīti, bet kad maize bija beigusies - pīles saņēmās un izcēlās no kanāla, ha, bet par vēlu!

Katru reizi, kad putneļi man bija žēlīgi lūguši kādu kumosu, bet man pašai līdzi nebija ne kripatiņas, es svēti sev solījos, ka brīvākā dienā nopirkšu maizīti tieši viņiem, un viņus pabarošu. - solījumus es turu, pat tos, kurus esmu devusi sev! Šo noteikti vēl atkārtošu, lai gan dienas lielākais prieks bija braukšana ar "kabrioletu uz diviem riteņiem", sapratu, ka mocis ir traki seksīgs braucamrīks, Tu drīksti cieši, cieši, bet reizē arī nevainīgi apskaut cilvēku, kas sēž Tev priekšā.. , vēl, vēl, VĒL! :D