Paulu Koelju "Brida"


Turpmāk lasāmais teksts ir citāti no grāmatas..
____________________________________________________________
 Tagad es vēlos dzīvot viens, kāpt kalnos, rūpēties par augiem un runāties ar Dievu.
-Tā nav tiesa, - meitene iebilda.
- Kas nav tiesa? - burvis nesaprata.
- Es ticu, ka gribat runāties ar Dievu. Bet nav tiesa, ka gribat būt viens.
Brida iekoda lūpā. Viņa bija pasteigusies ar šiem vārdiem, un kaut ko labot bija par vēlu. Droši vien bija cilvēki, kas labprāt dzīvoja vieni. Droši vien sievietēm vīrieši nepieciešami vairāk nekā vīriešiem sievietes.


- Tagad sniedz man vaļsirdīgu atbildi. Vai tu spētu atsacīties no maģijas pasaules iespējām, no tās brīnumainajiem noslēpumiem, no itin visa, ko varētu iemācīties pie manis, lai tikai paliktu kopā ar savu lielo mīlestību? Vai Tu atsacītos no visa šī cilvēka dēļ?
- Es atsacītos no visa, - viņa beidzot teica.

Katram cilvēkam ir savs ceļš kā pāriet tiltu.
- Cilvēks, kurš atradis savu ceļu nedrīkst baidīties. Viņam jābūt gana drosmīgam, lai spertu arī kļūmīgus soļus. Vilšanās, sakāve, izmisums - tie ir tikai daži līdzekļi, ko Dievs izmanto, lai parādītu mums īsto ceļu.

Es esmu stipra un apņēmīga.

Brida labi zināja, kādu kādu ļaunumu cilvēkam var nodarīt vientulība, sevišķi vecumā.

Vajadzēja saņemties, lai spētu valdīt pār sevi.

Lielu izvēles iespēju viņai nebija - vai nu ticēt Dievam un sargeņģelim vai ļauties izmisumam. Un šo uzticēšanos sauc par ticību. Ticību nevar izprast ar prātu. Tā pastāvēja vienīgi tāpēc, ka viņa tai noticēja. Arī brīnumus nevar izskaidrot, tos redz tikai cilvēki, kuri tiem tic.

Katra diena cilvēkam ir tumša nakts. Neviens nezina, kas viņu sagaida nākamajā mirklī, tomēr visi dodas uz priekšu. Jo viņi paļaujas. Jo viņiem ir ticība.

Ik mirklis šajā pasaulē ir ticības caurausts.

Brida nojauta, ka palaiž garām ko ļoti būtisku, ka, ja turpinās tā dzīvot arī turpmāk, viņas mūžu veidos pieredzes, kas atkārtosies atkal un atkal. Bet kaut ko mainīt pietrūka drosmes.

- Pastāstiet, ko jūs protat patiešām labi? - veikalnieks jautāja.
- Es protu neatkāpties no tā kam ticu.
Viss pasaulē pamazām atgriežas pie tā, ar ko viss bija sācies.

Ja pasaules dvēsele tikai dalītos un dalītos, tā pieaugtu un tajā pašā laikā  kļūtu pakāpeniski vājāka. Tāpēc mēs ne tikai dalāmies, bet pēc sadalīšanās atkal sastopamies. Šo atkalsatikšanos cilvēki sauc par mīlestību  - daloties, dvēsele vienmēr sadalās vīrišķajā un sievišķajā daļā.

Un dzīves laikā cilvēkam ir dots noslēpumains uzdevums atrast vismaz vienu no šīm Otrajām pusēm. Lielā mīlestība, kas dvēseles sadalīja, jūtas iepriecināta, ja mīlestība tās atkal apvieno.
- Bet kā gan es varu zināt, kurš ir mana Otrā puse?
- Otro pusi ir iespējams noteikt pēc mirdzuma acīs, un šādi savu īsto mīlestību cilvēki pazīst jau kopš laika gala. To var zināt tikai riskējot. Tikai riskējot zaudēt un pievilties, bet nekad neapstājoties, kas nepārstāj meklēt mīlestību, vienmēr to atrod.

Atkal es sevi skoloju pati!

Cilvēka atmiņā netikumi iegulst vieglāk nekā tikumi.

Cilvēkam var likties, ka viņš tiecas pēc naudas, gudrības vai varas, bet neviens sasniegtais mērķis viņu nedarīs laimīgu, ja viņš nebūs sastapis savu Otru pusi..

Jo vairāk izpratīsi sevi, jo vairāk sapratīsi pasauli.

Ir jātic!

Viņa zināja, ka nāve ir tikai vēl viens sākums. ..kuru katru brīdi var mirt un katrs dzīves mirklis tiem ir svētki.

Tu esi daļa no manis.


..vārds! Esi uzmanīga! Jebkurā dzīves situācijā un jebkurā brīdī apdomā, ko runā!

Viņa bija sev izvirzījusi vienu mērķi - nedomāt! Un atkal uz brīdi iestājās miers.

Ne jau vēlme kaut ko izskaidrot mūs dzen uz priekšu, bet gan griba neapstāties!

Ja gribi kaut ko noskaidrot - meties tajā iekšā līdz galam!!!

Uzdrošinies iet līdz galam; piedzīvojusi pirmo vilšanos, viņa vairs nevienam pilnībā neuzticējās. Sargāja sevi no ciešanām, zaudējuma, neizbēgamas šķiršanās. Taču mīlestības ceļā šāda pieredze ir dabiska un vienīgais veids kā no tās izvairīties, ir no šī ceļa atsacīties. Negribi ciest, atsakies no mīlestības!

Ir jāuzņemās risks un daži ceļi jāizvēlās par saviem, bet citi jānoraida. Brida atcerējās stāstīto par cilvēkiem, kuri izvēlējās kādu ceļu tikai tāpēc, lai pierādītu sev, ka tas nebija īstais ceļš. Šāda rīcība nemaz nebija slikta. Daudz sliktāk visu mūžu mocīties ar domu, vai izvēlētais ceļš ir īstais vai nav. Taču jebkura izvēle ir saistīta ar bailēm un risku. Tādi nu reiz bija dzīves likumi.

Pasaulē nav nekā tāda, kas būtu pilnīgi aplams. Pat apstājies pulkstenis divas reizes dienā rāda pareizu laiku!

Neviena vēlēšanās nav tukša un neviens lūgums nav velts.

Mīlestība nepazīst risku, drīz tu pati to sapratīsi


Mēs esam atbildīgi par Visumu, jo mēs esam Visums.

Meklējumu ceļš ir ticības ceļš.

Vika apvaicājās vai Brida valkā visas savas drēbes.
-Protams, ka nē! - meitene atbildēja.
- Labi, tad sāc nēsāt pilnīgi visu, kas ir Tavā skapī!
Bridai šķita, ka viņa kaut ko nav sapratusi.
- Visam, kam ir kaut mazumiņš mūsu enerģijas, vienmēr jāatrodas kustībā. Kādreiz pirktas drēbes ir daļa no tevis un tās pārstāv kādu noteiktu dzīves brīdi. Izmet drānas kas Tev nav domātas!

To kas ir ārpusē ir daudz grūtāk mainīt nekā to, kas ir iekšpusē.

Pienāk brīdis, kad ir jāsāk mācīties kaut kas jauns.

Viņš gribēja dalīties ar viņu savā pasaulē.

Tāpat kā viņam bija nepieciešama viņa, arī viņai bija nepieciešams viņš.

Nekas dzīvē nenotiek nejauši!

Nekad nepārstāj šaubīties. Kad pārstāsi šaubīties, uzskati, ka savā ceļā esi apstājusies. Bet ir jāpiesargās - nekad nepieļauj, ka šaubas paralizē Tavu rīcību. Ja kāds lēmums ir jāpieņem, kaut arī neesi ne droša, ne pārliecināta. Tas kurš rīkojas, nekad nekļūdās, ja, pieņemot lēmumu, patur prātā senu vācu parunu "Nelabais mitinās sīkumos."

Tikai saprotot savu Otru pusi, mēs iemācāmies saprast dzīvi un pasauli.

Pateikusi, ka viņai ir nelaba dūša, viņa neiekāpa autobusā.
- Es negribu doties prom.
- Šis ir pēdējais autobuss šovakar.
- Es vēlāk izsaukšu taksometru.
- Es nebraukšu mājās. Es palieku!

Ieskatījos viņam acīs un ieraudzīju neparastu mirdzumu, tas bija tik īpašs, ka sapratu - esmu satikusi cilvēku, kuru biju meklējusi jau sen.

Dažās stundās es piedzīvoju mīlestību, ar kuru pietiek visai dzīvei.

Sastopoties ar kaut ko jaunu un svarīgu nebūt nav jāatsakās no citām svarīgām lietām!

Viņa ilgojās pēc mīļuma un sapratnes..

Ir tikai viens veids kā palikt kopā ar cilvēkiem - būt vienam no tiem.

Labu vīnu spēj baudīt vien tas, kurš ir baudījis sliktu!

- Neaizmirsti mani!
Viņš zināja, ka to nevajadzēja teikt, bet tomēr pateica.
__________________________________________________________________
Pēdējā Koelju grāmata, kas nonāca manā īpašumā. Kārtējo reizi uzskatu, ka laba, lieliski citāti ar kuriem spēju pāris cilvēkiem sniegt atbildes uz viņu jautājumiem arī no citu cilvēku skatījuma..par mīlestību.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru