pazudusi?!.

Jāāā..esmu pazudusi. Daudzi no jums ir sailgojušies pēc lasāmvielas. Arī es esmu noilgojusies pēc rakstīšanas, pēc mazliet brīvāka laika, bet pagaidām esmu slima..slima ar darbu. Esmu darbaholiķe, bet tomēr ir pienācis pavasaris, un pēc vairāk kā divu mēnešu pazušanas, laikam, būtu nepieciešams padalīties ar to, kas notiek man visapkārt un ar mani.. Iesākumā varu teikt, ka mana dzīve ir pagriezusies citādāk, piemēram, dzīvoju Purvciemā, strādāju reklāmas aģentūrā, un ir arī slikta tradīcija, kas man ir uz pavasari, bet par to turpinājumā..

..domāju, ka ar slikto paradumu ari iesākšu. Vai zināt ar ko man asociējas pavasara smarža? - parādiem. Jau no cik gadiem man ir radusies asociācija ar pavasara smaržām un parādiem skolā.. Tā vienkārši ir, es atstāju visu uz pēdējo brīdi, un no tā es nespēju tikt vaļā. Pavasaris ir tik skaisti iesācies, saule, zaļā krāsa, kas plaukst visapkārt, un skaistie saulrieti ar pasakaino gaisu (kas jūtams aī Purvciemā). Tagad akadēmijā esmu kārtējo reizi nenodevusi tik daudz darbus, izceļos ar lekciju neapmeklējumu, bet tik un tā cīnos par palikšanu. Ir otrā kursa beigu gals, tas nozīmē puse, iz budžets, un it kā skološana varētu būt tīri noderīga, bet tas tomēr mani nesaista. Vairākas reizes esmu vēlējusies iet prom, bet visu pamest pusratā? Izmest iespēju mācīties budžetā? Iespēju iegūt bakalauru..tomēr - jau divi gadi nomācīti. Nesmuki būtu. Bet  no otras puses - es varētu pabeigt interjera kursus (ko mīlu), tad nolikt autovadītāja apliecību, un ar nākamo gadu iet mācīties kādos dizaineros, arhitektos,.. Protams, jārēķinās, ka visticamāk būs nepieciešams maksāt par studijām (ja tā padomā - skolā var būt rotējošais budžets, un es varētu varbūt tikt iekšā?!), bet varbūt arī maksāt nebūtu tik traki, ja aizietu darbs reklāmas aģentūrā - samaksāt es varētu.. Tāda nejaucīga dilemma, bet pagaidām - es centīšos nokārtot šajā skolā visu.

Jā, pieminēju es Purvciemu. Tagad dzīvoju pie Dominas, esmu tuvāk cilvēkam, kas man tik ļoti tuvs, bet kurš par mani jau aizmirsis. Aiziet līdz viņam varu kādu trīs minūšu laikā. Vispār jau pārvācos šurp jo citus dzīvokļus atkal nebija iespējams dabūt. Kārtējā problēma ar dzīvokļiem. Ir vai nu ļoti dārgi (neadekvāti) vai ir galīgi briesmīgi, tādi kuros dzīvot iespējams NAV. Jā, meklēju dzīvokļus, un atkal normālie izīrēti divas minūtes pēc sludinājuma ielikšanas, vai dzīvokļi, kam cenas nav adekvātas, tie stāv jau kopš pirmo reizi sāku meklēt dzīvokli. Vienu dienu nolēmu, ka ņemšu grauztu uz īrēšanu, jo normālu atrast nevar, un izremontēšu to, protams, uz bartera norunas (kad tik cik ielieku dzīvoklī - nemaksāju īres maksu), protams, + vēl komunālie. Lai gan nu jau meklēju dzīvokli ko pirkt (long story - short), bet ne par to tagad.. 

Strādāju reklāmas aģentūrā, un cīnos par mākslinieka vietu, līdz šim iet tīri jauki, protams, ne spīdoši un no ziediem prom vēl nevar iet. Pluss spīd vēl viens ruper duper radošs un jauks darbs (turam īkšķīšus)..

Vispār ir tā - es dzīvoju sev, bet mazliet mani var sabārt par to, ka daudz strādāju.

Ak, jā - pats svarīgākais - :D - joprojām brīva! (hahahā)