Vēl nesen es neko daudz par šo valsti un tās tautu nezināju. Nezināju politisko situāciju, pat ne interesantākos apskates objektus. Viss sākās pirms nepilna gada, kad atbraucu strādāt uz Monako un iepazinos ar jauno kolēģi. Meitene ir ukrainiete. Sadraudzējāmies un, protams, es arī uzzināju daudz par ne tikai viņu, bet arī viņas valsti. Kad uzzināju par vīzām un apgrūtināto ceļošanu es sapratu, ka dzīvoju kā neizglītota. Esmu izceļojusi trešdaļu eiropas un ne reizi man nav bijusi problēma ar ierašanos kādā valstī. Zināju, ka lai tiktu Amerikā, Krievijā, Austrālijā (..) man ir nepieciešama vīza, bet par Ukrainu es vispār nebiju iedomājusies. Šoreiz lieku uzsvaru uz to, ka es nespēju saprast kā iespējams tā "aizslēgt valsti". Viņa aizbrauca atpakaļ uz savu valsti.. Bet es šoka stāvoklī paliku un domāju par eiropas valsti, kura līdzinās Korejai, kuru diktē viens 'gudrinieks' un tur savu tautu dzeloņdrāšu pavadā. Bet kādu laiku atpakaļ ir iesākusies situācija Ukrainā, kas mani vispār šokē. Tas kas notiek tagad tur.
Ak, Dievs!
Es neesmu spējīga skatīties un katru reizi uzzinot jaunumus es raudu skaļā balsī, manas acis ir izžuvušas un sāp. Nesekoju līdzi nonstopā, jo strādāju, bet katru reizi ceru beidzot izlasīt labas ziņas, bet viļos. Katra nākamā ziņa, foto vai video ir asiņaināks un kritiskāks. Pazīstu dažus ukrainiešus un viņi ir tik bezgala patīkami un gudri cilvēki. Kā mēs visi.. Tik ļoti sāpīgi apzināties, ka tagad viens otru šauj nost un īstais vaininieks stāv un uz to noskatās. Es arī visticamāk cīnītos un visdrīzāk jau būtu beigta. Ja tas notiktu Latvijā.. Skatos, ka cilvēku zaudējums aug un tie ir vecāki, bērni, vecvecāki, pat mediķi, kas tikai palīdz cietušajiem. Atceros kad Latvijā mani vecāki cīnījās par brīvu Latviju. Tas pat nebija nemaz tik ļoti sen. Mani senči stāvēja pret tankiem. Viņi mīlēja savu LATVIJU tik pat cik ukrainieši savu. Un šo cilvēku dzīvības nav mazāk vērtīgas par jebkuru citu dzīvībām, kas vēlās un cīnās par to ko mīl, par brīvību,.. Es baidos no kaut kā tāda, kas tagad ir Ukrainā. Skatos kā ārsti skaita pulsu guļošajiem un tiem lūdz, lai tie neaizmieg.. Es skatos kā cilvēkus kā maisus velk sašautus prom, skatos kā tauta spārda specvienības vīrus un tos apmētā ar bruģi vai aizdedzina. Es redzu kā specvienības ļaudis arī palīdz ievainotajiem un..man pat trūkst vārdu. Izsapņoju, ka specvienība, snaiperi un policija (vai kas kas tur vēl cīnās pretī parastajai tautai) varētu apvienoties ar to. Nu kā apvienoties..viņi visi jau ir ukrainieši. Viņi visi ir viens, tikai nesaprotami cīnās viens pret otru. Varbūt pat kāds snaiperis ir nošāvis pats savu brāli..vai tēvu vai dēlu. Štrunts par algu un pavēlēm. Pagriezies un nomaini savu "pusi". Cilvēku nāve nemainīs situāciju, lai gan lai man piedod Dievs, bet konkrēta cilvēka vai vairāku - mainītu gan.. Ja mana krišana ceļos un asaras acīs spētu izlūgties mieru.
Mieru Ukrainā!
Tā būtu mana rīcība. Es to tagad varu vien lūgt Dievam, katru mīļu brīdi.
Vēl tikko atcerējos sarunu ar krievu tautības mācītāju pirms kāda laika tepat, Francijā.. Mēs runājām par Eiropas Savienību un to kādēļ esot Eiropas Savienībā labāk nepaliek. Kādēļ Vācija nav apmierināta un par to, kas notiek un sāk pretoties, kas notiek jebkur, nu kaut vai Francijā un Itālijā. It kā liekas tā ES ir kaut kas lielisks, tur viss iet uz augšu un kļūst labāks. Francijā, piemēram, francūži iet saņemt ēdienu un cita veida palīdzību lai izdzīvotu, jo darbu dabūt praktiski nav iespējams, par dzīvesvietu jāmaksā un ēst arī gribas.. Iebraucēji saņem dažādas garantijas un pabalstus no francūžu nodokļuem, tā teikt saņem darbu (jā, kaut cai melno, bet iebraucējs pirmais saņems to nevis francūzis). Un nav runa par negribēšanu, tā ir maza daļiņa no šejienes likumiem, apakšpunktiem, nolikumiem, nu saucam kā gribam. Bet tā ir realitāte un to ienesa ES. Tāpat itāļi ir neizpratnē kādēļ pensijas un pabalsti mazinās, jo nodokļi nemazinās, pat palielinās..bet valdība saka, ka naudas uzturēt pensionārus labāk nav. Kādēļ? Tādēļ, ka par šo naudu tiek uzturētas nabadzīgākas vlstis, nu, piemēram, Grieķija.. Tas nav vis. Kādēļ neskatoties uz to vai valsts grib vai ne - 'viens' pateica, ka būsim ES, un tā notiek.. Jo katrs 'lielais' kas uzliek parakstu par to saņem milzīgu naudu, un viņam ir nospļauties kas ar valsti notiks tālāk.. Kas būs ar bērbiem, pensionāriem un kā darbspējīgie nomalsās visus nodokļus. Turklāt saņemtā bauda jau sen ieguldīta un iztērēta (protams, personīgajās lietās/labunos), un tad vairs atteikties nav iespējams. Naudas ko atdot vairs nav. Līdz ar to "jāpaliek pie sava" līdz beigām. Manas prognozes ir tādas, ka Eiropas Savienība drīz nobruks. Gudras un spēcīgas valstis, piemēram, Šveice vai Norvēģija aug pašas, un būs tik pat labā stāvoklī pēc ES sabrukšanas. Savukārt mēs visi atkal celsim valsti paši. Nu, piemēram 2020. gads ir sākuma punkts kad katra valsts uzsāk pati savu attīstību, vairs no ES neko nesaņem un tai nedod. Bet uz kādu 2060. gadu mēs varam cerēt uz normālu situāciju ekonomikā.
Šobrīd arī saprotu, ka šī brukšana ietekmēs izdzīvošanu, kaut kā aizdomas par to, ka valūtu vērtība spēlēs super mazu lomu un cilvēki norēķināsies ar preci. Tie visi kredīti, ziniet, man, šķiet, ka to vairs nebūs. Nebūs iespējas paņemt kredītu jo tie vispār beigs pastāvēt. Tie, kas jau paņēmuši un var nomaksāt - lieliski..tie, kas ir ar kredītu uz 40 gadiem var zaudēt mājas, bet kredītu maksās tāpat. Lai gan es arī vēlos savas mājas, kurām šobrīd krāju, sāku atmest domu par dzīvokli un Rīgu. Pirmām kārtām, jo nelāgas aizdomas, ka galvaspilsēta applūdīs (tpfu tpfu) un jaunais "centrs būs viduslatvijā. Bet arī doma par to, ka nāksies pašai sevi (savu ģimeni nodrošināt). Sākas viss ar elektrību, tad ar ūdens cenām. Ja būs bums ar ES arī ēdienu pašiem būs jāsagādā lai nesanāktu super dārgi. Kaut kā jūtu tuvojamies lielu burbuļa blīkšķi, ko veiksmīgi izturēs tie, kam nav nekas uz kredītu (jo īpaši lielu summu un ilgu periodu), un tie, kas spēs maksimāli nodrošināt paši. Neredzams varbūt piemērs, bet tas JAU notiek - dzīvokļu mājās atslēdz apkuri, silto ūdeni vai pat reizēm vispār ūdeni (piemēram, Jēkabpils,..) un tas tikai tādēļ, ka lielākā daļa nevar apmaksāt un ir parādos. Nav svarīgi vai tādēļ, ka viņiem nav darba, ir vi nak kredīts, bet cietējs ir godīgais cilvēks, kas vēl maksāja.. Atceros mums, Ogrē bija visiem maksātājiem jāapmaksā mājas parāda, kas radies ko nemaksātājiem un mums draudēja ar apkures un siltā ūdens atslēgšanu, lai gan godīgi savus maksājumus veicām pat ja bija grūtāk. Vispār jau mēs katrs redzam kas ir pareizāk un labāk. Mums liekas, ka visu zinam un redzam. Es joprojām uzskatu, ka tik maz ko zinu un saprotu, bet izsakot savā blogā savas domas..nu paliek vieglāk. Un, iespējams, tas kādam lika aizdomāties.. Un ņemot vērā, ka novirzījos ko tēmas - lai mazliet atrautu no asiņainajiem notikumiem Ukrainā - es tagad lūgšu arī TEV lūgt Dieva svētību un palīdzību - visiem. Jo īpaši tagad - par Ukrainu un ukrainiešiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru