Precos!

Nē, es neprecos. Runā būs par žurnāla un portāla (vispār jau pareizi būtu vortāls, bet ko nu es mācīšu,..) precos.lv profesionalitāti (..) Zināms, ka šobrīd dzīvoju savā veidā luksus dzīvi Monako, esmu priecīga par savu darbu te, un alga ir lieliskā. Tajā pašā laikā saprotams, ka es vēlos atgriezties Latvijā. Un tas arī notiks. Tāpat kā savas biznesa idejas realizēšu, bet tas cik ātri atgriezīšos arī savā ziņā bija atkarīgs no šī darba piedāvājuma..

..aprakstu situāciju - stāsta galvenais varonis ir uzņēmums, ko jau pieminēju - precos.lv, kas meklēja žurnāla un portāla vadītāju. Sirds dziļumos jau vairākus gadus neesmu sūtījusi CV nekur un gaidīju, kad pienāks šī diena. To "zināja" arī CV-Online, kas automātiski pie šīs vakances parādīšanās man nosūtīja epastu. Izlasīju pienākumus un kandidāta prasības vairākas reizes. Saprotu, ka ne tikai kāzu organizēšanas pieredze un darbs žurnālā mani ir sagatavojis šim darbam, bet tas tiešām ir manā sirdī. Pēc seniem laikiem es nosūtīju savu CV, rakstīju pieteikuma vēstuli no nulles (lielāko ties' uzņēmumiem kandidāti sūta vienu un to pašu pieteikuma vēstuli, jo galvenais ir dabūt darbu un katram uzņēmumam tie lej, ka tieši viņus kandidāts mīl). Tie, kas izmanto CVonline zina kā tas darbojas, bet tiem, kas pirmo reizi par to dzird - meklētājs atver darba piedāvājumu, uzspiež pieteikties, pievienojās CV un ir vietā ierakstīt pieteikuma vēstules tekstu (ko rakstīju no jauna tukšajā laukā), vai iespēja izvēlēties jau saglabāto pieteikuma vēstuli.....

Tātad nosūtīju savu CV un pieteikuma vēstuli uzņēmumam, kas ir vienīgais manās acīs, kurā dēļ šobrīd būtu gatava mainīt savu skaisto dzīvi oligarhu pilsētvalstī atpakaļ uz realitāti Latvijā. Nedēļas divas biju kā uz adatām. Epastu pārbaudīju ik pa stundai. CVonline mājaslapā sekoju līdzi pieteikumu skaitam, kas izauga pēdējā dienā līdz 10 kandidātiem. Protams, noteikti bija cilvēki, kas sūtīja savus pieteikumus caur epastu. Bet CVonline ir līderis darba meklētājiem. Kad strādāju SK Media, biju ilgu laiku atbildīga par cilvēkiem, kas sūīja CV uz uzņēmuma dažādām vakancēm, protams, arī veicu atlasi un pārbaudīju uz vietas viņu piemērotību un gatavību amatam. Arī sūtīju labus vārdus tiem, kas pat netika uz intervijām, un mūsu lielajā uzņēmumā tie nebija pat ne simts pieteikumi, tie bija tūkstošiem!

 Bet ne par to šajā reizē.. Visu laiku cītīgi gaidīju atbildi no uzņēmuma, nu kaut vai, ka nederu, jo nepietiek zināšanu, neesmu Latvijā, manis pēc kaut vai to, ka nepieciešama D kategorijas autovadītāja apliecība. Izdomāt var milioniem iemeslu, bet saskāros ar visprastāko iemeslu kādu vien var izdomāt - es neesot pievienojusi pieteikuma vēstuli. Vai tas ir joks? Saprotu, ka visi, kas sūtīja pieteikumu no CVOnline tika atmesti uzreiz, jo kā izrādās uzņēmums neprot atvērt CVOnline kandidātu pieteikumus. Strādājot par atlases darbinieku (arī citos uzņēmumos, ne tikai izdevniecībā), lielākā daļa CV nāca tieši no šī vortāla. Turklāt pat ja šī mājaslapa tiek izmantota pirmo reizi - ja esi iemācījies tur ievietot sludinājumu kā darba devājs - ir jāiemācās arī saņemt un ATVĒRT pieteikumus pilnībā. Zinu, jau zinu, ka slinkums ir uzspiest uz saita, kas atnācis uz epastu, vieglāk atvērt pielikumu. Lai gan vispār jau vieglāk ir atvērt saitu. Saprotu arī to, ka ja CV no šī vortāla būtu atsūtījis paziņa - visi "pielikumi" tiktu atrasti un gadījumā, kad tas tā nav - uzrakstīts šim cilvēkam, ka kaut kā trūkst. No pieredzes saku, ka esmu daudziem sūtījusi atbildes epastu, ka nav pievienots tas vai šis. Neskaitot, ka visiem tika atbildēts neskatoties uz to vai der kandidāts vai neder. Un jā, tas nozīmēja, ka es ilgāk biju darbā vai to pat reizēm darīju no mājām, bet uzņēmuma vārdā biju gatava noziedot savu laiku. Pie tam tīri cilvēcīgi, manuprāt. Lai nu kā - kad uzrakstīju viņiem lai sapradtu vai man maz ir kādas cerības - saņēmu rājienu, ka neesmu pievienojusi pieteikuma vēstuli. Paskatīsimies visi kā izskatās pieteikums kad to atver:

 Ir gan pieteikuma vēstule gan CV. Kad to neatver, tad, protams, nekas nav redzams. Respektīvi - uzņēmumam uz epastu atnāk epasts ar standarta tekstu "Sveicināti, .......! Jūs esat saņēmis pieteikumu vakancei ........", zemāk automātiski ir saite uz pieteikumu, kas redzams blakus bildē. Tur ir gan CV gan pieteikuma vēstule. Automātiski epastam pašā apakšā pievienojas CV pdf formātā un no mājas lapas (kas nav pieteikums, bet kandidāta CV, ko zin katrs šajā mājaslapā reģistrētais darba devējs), nu tas ir tāpat kā zini, ka pērkot TV pults arī būs komplektā. Nu Dievs ar TV un pulti. Un ja kaut kā nav ko normāli ir darīt? - Atrast. Tieši tā. Neuzskatu, ka uzņēmumam tagad jāmeklē pa google utt., gluži vienkārši jāatver tur kur norāde ir ŠEIT. Protams, arī kandidātam ir iespēja redzēt to kas un kad ir apskatījis viņa CV. Nerunājot par to vai apskatīts ir pieteikums (protams, atkal es nerakstu par tiem, kas ar datoru/internetu ir uz JŪS, lai gan tas ir pirmajā lapā pašā priekšā un lapas vidū......)! Skaidri gaiši redzams, ka manu profilu šis uzņēmums nav apskatījis. Tas gan bija viens no iemesliem, kas lika bažīties par savu pieteikumu, bet labi zināju, ka kandidātu nav jūra un uzrakstīt, ka kaut kā trūkst nav traki grūti un tas tiks izdarīts (lai gan es pat iedomāties nevarēju, ka kaut ko neesmu pievienojusi, jo pievienojās automātiski CV fails, bet konkrētam uzņēmumam - rakstu vēstuli.) Grūti man bija atrast iemeslu kādēļ mans CV pat apskatīts nav. Te nu man atmeta, ka nav šīs vēstules (ko saprotams viņi vienkārši neprot atvērt). Nespēju noticēt, ka šis fantastiskais uzņēmums būtu ar neizglītotiem darbiniekiem vai man melotu. Godīgi - tajā brīdī es cerēju uz to, ka notiksui kļūda un mana vēstule nav aizgājusi, tādēļ vērsos pie CVOnline parunāties lai tur kāds no malas paskatās uz to vai esmu nosūtījusi CV ar pieteikuma vēstuli vai bez (jo viens ir tas, ka man rādās, un kad esmu saņēmusi no citiem kandidātiem - tas izkatās tieši tāpat, tikai jāatver).

Un CVOnline darbinieks mani, diemžēl, pārliecināja par to, ka darba devējs nemaz nav apskatījis manu CV, pieteikuma vēstuli, kuri ir nosūtīti uz konkrēto vakanci.. Sapratu kādēļ šis uzņēmums kūņājas uz vietas, žurnāls atgādina reklāmu katalogu un ka kāds augstāks spēks vienkārši nedod man šo darbu lai es uztaisītu konkurenci un parādītu kā taisāms kāzu žurnāls. Diemžēl te pat vairāk spēlē tas, ka neciešu meļus. Ja melo tad tā lai nepieķer, saki, ka neatbilstu prasībām, algu vēlos pārāk lielu, matu krāsa nav pareiza. Bet ne to, ka nav kaut kā, ko paši neprot atvērt. Iedomājieties tik, mīļie, cilvēki - cik lielā mērā viņiem var uzticēties, ja viņi klaji melo. Turklāt cik saprotams arī zināšanas ir pamatskolas līmenī (nu, protams, mūsdienās pat sākumskolā prot apieties ar internetu), gluži vienkārši padomāt iesaku daudzreiz pirms veicat ar šo uzņēmumu kādas darbības. Precos.lv bezkaunības līmenis ir un būs lielāks par to, kādu iespājams iedomāties. Te pat zinot likumus iespējams veikt tiesāšanos par nepareizu darbinieku atlasi (konkrētu punktu gan tagad no galvas nenosaukšu, arī precīzi nocitēt, bet domā ir), un saņemt kompensāciju. Jo strādāt šādā uzņēmumā es vairs negribu. Vispār nekādu sakaru. Turklāt ar kontaktiem Monako, Krievijā un Latvijā - tiesāšanās neaizņemtu ilgu laiku. Tikai man tas nav vajadzīgs, jo galvenais šī raksta uzdevums bija izlikt to, kas grauž manu sirdi lai jau rīt varu veiksmīgi vadīt darbiniekus un darbus, nu un varbūt kādam arī palīdzēju.. Lielais fuj un ceru drīz atkal būt darba devējs Latvijā un kopā (iespējams, ar kādu no šī raksta lasītājiem) rādīt labu un stabilu piemēru. Atceramies vienmēr to, ka viss kā bumerangs atgriežās, tādēļ nebūsim ļauni pret citiem. Un kad pāri darītājs griezīsies pie Jums pēc palīdzības - neatdari ar ļaunu. Palīdzi un atstāj sevi tīru. Sliktais ļaundarus tāpat atradīs.
Visiem  vēlu lielisku februāri un lai neviens no jūsu CV nepazūd, ja esat to nosūtījis savām sapņu darbam. Viss būs lieliski! :)