izglītība un nākotnes profesija

..vienu dienu kaut kā netīši atkal saskāros ar jautājumu par nākotnes profesijām un pavērās diskusija par to - Kā pēc devītās klases lai bērns zin to, ko viņš vēlēsies attīstīt sevī turpmāk?!
Atceros, ka biju maza es vēlējos būt friziere..šķiet visiem bija vienas un tās pašas profesijas, pagalmā bērni zināja par frizieriem, pārdevējiem, policistiem un šoferiem. Tagad, ļoti iespējams ir citādi,.. Kad augu sapratu, ka patīk radošas lietas un devītajā klasē (ja būtu iespēja), es būtu ļoti labprātīgi mācījusies par interjeru, dizainu,.. Bet pabeidzu vidusskolu. Atceros, ka vēlējos iet uz Jelgavu Vides Dizainu mācīties, un gada laikā lai tiktu tajā skolā budžetā (par fizikas labu atzīmi bija papildus punkti) no knapa knapa četrinieka uzkāpu uz septiņnieku. Nezinu vai drīkst teikt, ka velti, jo tomēr tas pacēla vidējo atzīmi un arī citu acīs pacēla mani, bet es pat nemēģināju iestāties tur kur vēlējos. Pirms eksāmeniem nokārtoju iestājeksāmenus RPIVA un ieguvu maksimālo punktu skaitu, līdz ar to pirms vidusskolas eksāmeniem es tiku augstskolā (kas tagad ir akadēmija) - budžetā. Ja tā padomā - arī tad vēlējos iet par to pašu tēmu. Tagad jau pusotru gadu mācos par skolotāju (par ko šaubos vai strādāšu, bet ceru veiksmīgi tik galā ar saviem bērniem un krustdēliņu), joprojām sirdī ir iepriekš izvirzītā vēlēšanās mācīties kaut ko līdzīgu arhitektam, interjeristam, dizaineram,.. 

Biju aizbraukusi ciemos pie māsas, kura saņēma maģistra grādu un pabeidza kārtējās mācības, un tagad ir atradusi atkal laiku sev. Viņas jaunums, ka sākusi iet interjera kursos bija kā sitiens ar lāpstu pa muguru! Es biju tik priecīga par viņu. Tik ļoti, ļoti priecīga, un viņa saka, ka bijusi tikai viena nodarbība, lai nāku arī es.. Man atvērās sapņa durvis. Lai gan nav teikts, ka būs iespēja strādāt šajā jomā, bet ceru, ka izmantot šīs zināšanas kaut kur varēšu. Jebkuras zināšanas tomēr noder, līdz ar to izglītība ir gudrākais ieguldījums! Tagad ar māsu esam uzsākuša kopīgu, sirdij ļoti tīkamu aktivitāti.

Bet runājot par iesākto problēmsituāciju - profesijas izvēli pēc devītās vai divpadsmitās klases - nav daudz cilvēku, kuri ir uzticīgi savai sirdij, nemainot domas. Bet visā visumā reti kad šajā - vēl pat nepilngadības - vecumā jaunietis zina to ko vēlēsies.. Ļoti atkarīgs no vecākiem, kuriem jāpazīst sava jaunā atvase un jāpalīdz..reizēm vecāki bērnam nepalīdz, bet uzspiež to, ko vēlētos viņi paši. Plaša tēma..

Vēl ir tāda nejauka lieta tajā, ka to, ka būtu bijis labāk mācīties mēs saprotam tikai ap kādiem 25 gadiem. KAD NAV PAR VĒLU SĀKT, bet jo ātrāk sāc - jo lielāks ieguvējs būsi!

p.s.Vēlējos padalīties savā šajā priekā. :)

madara*