Paulu Koelju "Uzvarētājs ir viens"
Ievads:
"Krievu miljonārs Igors tic, ka nogalināt drīkst, ja uz to mudina cēli mērķi - cilvēku ciešanu remdēšana vai mīļotās sievietes atgūšana.
Modes magnāta Hamida sākotnējie nolūki ir gluži nevainīgi, taču sistēma, kuru viņš cenšas izmantot savā labā, sagūsta viņu pašu.
Gabriela, tāpat ka lielākā daļa mūsdienu cilvēku, ir pārliecināta, ka pasaulē, kurā kļūt par slavenību ir augstākais sasniegums, lielākā un pēdējā balva ir slava.
Šis nav trilleris, bet mūsu pasaules nežēlīgs spogulis."
"Krievu miljonārs Igors tic, ka nogalināt drīkst, ja uz to mudina cēli mērķi - cilvēku ciešanu remdēšana vai mīļotās sievietes atgūšana.
Modes magnāta Hamida sākotnējie nolūki ir gluži nevainīgi, taču sistēma, kuru viņš cenšas izmantot savā labā, sagūsta viņu pašu.
Gabriela, tāpat ka lielākā daļa mūsdienu cilvēku, ir pārliecināta, ka pasaulē, kurā kļūt par slavenību ir augstākais sasniegums, lielākā un pēdējā balva ir slava.
Šis nav trilleris, bet mūsu pasaules nežēlīgs spogulis."
P.Koelju
/Turpinājumā visi citāti ir no Paulu Koelju grāmatas"Uzvarētājs ir viens", nelikšu pēdiņās vai slīprakstā./
03:17
Beretta PX4 ne tuvu nav ideāls ierocis tiem, kuri ieročus lieto bieži. Lode nevis caururbj upura ķermeni, bet atsitas pret kauliem un saārda visu, kas trāpās lodes ceļā. Šādas nāves "priekšrocība" ir tāda, ka upurim ir gana laika apskatīt savu slepkavu,..
11:45
Cilvēki vienmēr ir ar kaut ko neapmierināti. Ja viņiem ir maz, viņi grib vairāk. Ja viņiem ir daudz, viņi grib vēl vairāk. Ja viņiem ir vēl vairāk, tie vēlas būt laimīgi ar kādu mazumiņu, bet lietas labā nespēj pielikt vajadzīgās pūles.
13:28
Hamids vienmēr bija uzskatījis, ka viņš spēj mīlēt tikai savu darbu, lai gan viņa iekarojumu sarakstā bija virkne apskaužamu attiecību ar vēl apbrīnojamākām sievietēm. Viņa dzīvē ienākot Evai, viņš atklāja sevī citu cilvēku - kopā pavadīti divi gadi, bet viņa mīlestība bija tik patiesa un spēcīga kā nekad agrāk.
Iemīlējies.
Viņa lieliski pazīst blakus sēdošo vīrieti, viņš ir radošs, ar izsmalcinātām manierēm, cīnītājs. Viņa zina, ka viņš Evu vēlas vairāk par visu pasaulē.Viņš viņu vēlās tik stipri, cik vien vīrietis var vēlēties sievieti. Kā neviens, izņemot to vīrieti, kuru Eva bija pametusi.
(Sācis strādāt kopā ar bīstamiem cilvēkiem, viņš sastapās ar milzīgu pretastību, lai iegūtu aizdevumus, un caurām naktīm domāja kā tos atdot. Naktīs viņš apskāva Evu un lūdza, lai viņa dod patvērumu un padomu un lai izlūdzas Dievam veiksmi, izdošanos un gudrību izvairīties no ikdienā tik bieži sastopamām lamatām. Eva glāstīja viņa matus un solīja, ka viss būs labi. Stāstīja, ka viņš ir labs cilvēks un ka Dievs vienmēr atlīdzina taisnajiem. Uzņēmums sāka plaukt. Uzņēmumā sāka ieplūst nauda. Sapņoja par dienu, kad varēs visu pamest un pārcelties uz dzīvi klusā pasaules nostūrī. Viņi strādāja astoņpadsmit stundas dienā un visu šo gadu laikā nebija atļāvušies pavadīt atvaļinājumā pat mēnesi. Viņi ticēja, ka cilvēks nācis pasaulē tāpēc, lai mīlētu un dzīvotu kopā ar mīļoto. Bet Igors negribēja apstāties. Viņš gribēja iet vēl tālāk.. Kad viņam jautāja, vai viņš nav aizgājis tālāk par sākotnēji nosprausto mērķi un vai nav pienācis brīdis atteikties no visiem darbiem, lai īstenotu sapni dzīvot tikai mīlestībai, ko jūt pret mīļoto cilvēku, viņš atbildēja, ka vēl mazliet jāpagaida. Igors jautāja, vai viņa ir neapmierināta ar to, kas viņai ir.
- Es esmu apmierināta. Un tieši tā ir lielākā problēma. Es esmu apmierināta, bet tu neesi. Un nekad nebūsi. Tu esi nedrošs, tu baidies zaudēt visu, ko esi iekarojis. Tu neproti izstāties no cīņas pēc tam, kad esi ieguvis to, ko vēlējies. Tas beigsies ar to, ka tu visu zaudēsi. Un tu jau esi zaudējis mūsu laulību un manu mīlestību.
- Es izdzīvoju, un tikai tas ir svarīgi.
Igors vienmēr atbildēja ar to pašu, ko tikko bija teicis: dod man vēl mazliet laika. Vienmēr: vēl tikai mazliet.
- Bez tevis es neesmu nekas. Mēs papildinam viens otru līdz pilnībai, kas dota vienīgi tiem, kuri augstāk par visu vērtē mīlestību. Es atkārtoju: bez tevis es neeksistēju!
- Un ja nu kādu dienu es tevi pametu?
- Nākamreiz dzer mazāk!
- Atbildi!
- Tas nevar būt. Mūsu laulība ir ideāla.
- Un ja nu tā notiek?
- Es izdarītu tā, lai tu atgrieztos. Es protu sasniegt visu, ko vēlos. Pat ja vajadzētu iznīcināt visu pasauli!
- Un ja es ieķertos kādā citā/
- Pat ja tu pārgulētu ar visiem pasaules vīriešiem, mana mīlestība paliktu tik pat stipra.
Eva bija apprecējusies ar briesmoni.
- Es neesmu greizsirdīgs, - Igors allaž atkārtoja, dodoties darba komandējumā. - Tu zini, cik ļoti es tevi mīlu, un es zinu cik ļoti tu mīli mani. Nevar notikt nekas tāds, kas sašūpotu mūsu kopdzīves kuģi.
Tagad viņa ir pilnīgi pārliecināta, ka tā nebija mīlestība.
Mēģināt tikt vaļā pie pirmās izdevības. Izdevības bija vairākas. Bet visuzstājīgākais un neatlaidīgākais bija vīrietis, ar kuru viņa nekad nebūtu spējusi iedomāties nopietnas attiecības. Kurš no dienas uz dienu kļuva slavenāks. Viņš bija ar mieru pamest visu, atcelt pusdienas vai vakariņas, lai tikai varētu pabūt kādu brīdi kopā netraucēti, ieslēgušies kādas viesnīcas istabā, bieži vien pat nenodarbojoties ar seksu. Viņi skatījās televīziju, ēda, viņi gāja pastaigāties pa parkiem, iegriezās grāmatnīcās, sarunājās ar ārzemniekiem,..)
13:46
Viņš svīst. Eva tik tiešām ir pelnījusi visus šos upurus, sievietei, kuru viņš mīlēja vairāk par visu, bija jāzina, ka viņas vārdā viņš ir spējīgs uz visu - pat iznīcināt citas pasaules.
13:55
Ja Tu tici uzvarai, uzvara ticēs tev.
Bet mums ir jāzina, ka pastāv vēl kāda ļoti līdzīga slimība, kas uzbrūk dvēselei un kas ir daudz bīstamāka, jo tās ieperināšanās brīdi nevar pamanīt. Ievērojot visniecīgākos vienaldzības pazīmi un iedvesmas trūkumu attiecībās ar līdzcilvēkiem, esiet uzmanīgs. Vienīgais veids, kā apsteigt šo slimību un izvairīties no tās, ir saprast, ka dvēsele cieš un cieš ļoti stipri, kad uzspiežam tai virspusējību. Dvēselei patīk skaistas un dziļas lietas. Sāk parādīties pirmās cilvēciskā izmisuma pazīmes pasaulē, kas līdz šim bija bijusi pilna cerību tikt uz priekšu - ātrāk, tālāk, augstāk.Viņš nevarēja atļauties nolaist sev cenu.
15:44
Pasaule ir sarežģīta, un tāda būs vienmēr.
16:16
Slavas sindroms spējīgs sagraut karjeru, ģimeni, kristīgās vērtības, tas padara aklus.
Slavas sindroms. Cilvēki aizmirst kas viņi ir.
Viņš baidījās visu zaudēt. Protams, dažkārt viņa iekšējā balss aizrādīja, ka savai lielākajai svētībai - Evai - viņš pievērš pārāk maz uzmanības. Taču daudzus gadus viņš bija cieši pārliecināts, ka Eva viņu saprot un atbalsta, - galu galā tā bija tikai pagaidu fāze, pārejas posms, un pavisam drīz pienāks diena, kad viņi visu laiku varēs pavadīt kopā. Viņu plāni bija lieli .. vārdu sakot, darīt visus tos vienkāršos darbus, kas silda sirdi un piepilda dzīvi. Pārnācis mājās no biroja un atkal izplājis pa gultu svarīgus papīrus, Igors lūdza vēl mazliet pacietības. Kad mobilais telefons iezvanījās tieši tajā dienā, kad viņi bija nolēmuši kopā pusdienot, un viņam nācās pārtraukt sarunu ar sievu un ilgi strīdēties ar biznesa partneri, Igors atkal un atkal lūdza nedaudz pacietības. Viņš zināja, ka Eva viņa labā dara visu iespējamo un neiespējamo, lai gan reizēm žēlojās.
Igors apgalvoja, ka var apstāties jebkurā brīdī. Eva pasmaidīja un noglāstīja viņu, bet Igors piepeši atcerējās kaut ko svarīgu, devās pie telefona vai datora, ..
Viņš atceras kādu vakaru. Atstājis mobilo telefonu un dokumentus mašīnā, Igors steidzās uz bāru, tur viss bija tukšs, jo bārs bija slēgts. Igors iedeva viesmīļiem dāsnu dzeramnaudu un lūdza viņu apkalpot vismaz stundu. Vienu pašu. Un tajā brīdī viņš visu saprata. Nē, tā nebija taisnība, ka viņš varētu apstāties pēc mēneša, pēc gada vai pēc desmit gadiem. Viņam nekad nebūs ne lauku mājas, ne ģimenes par kādu viņš bija sapņojis.
Šeit viņš visu saprata. Saprata, jo redzēja, ka tieši tas pats notiek ar viņa sievu, kas tagad visu laiku kaut kur ceļoja, vēlu nāca mājās, kad bija Maskavā, un pārnākusi tūlīt steidzās pie datora ekrāna. Viņš saprata, ka pilnīga vara nozīmēja absolūtu verdzību.Veltīgi cerēt un gribēt. Vienmēr pie horizonta iznirs jauna virsotne, ko iekarot, vienmēr stāsies ceļā konkurents, kas jāpārspēj.
- Tā ir tik pat nopietna kaite, kā, piemēram, atkarība no narkotikām.
- Kādas var būt sekas?
- Vismazākās sekas ir ģimenes izjukšana.
- Tātad es varu cerēt, ka pastāv izeja?
- Kad ierodas meklēt palīdzību pie psihiatra, tas nozīmē, ka viņš ir gatavs ārstēties. No tūkstoš gadījumiem viens cilvēks apzinās, ka viņam ir vajadzīga palīdzība.
- Jā, man ir vajadzīga palīdzība. Man ir daudz naudas...
- Ar naudu būs par maz. Es vēlos zināt, vai jums būs pietiekami daudz gribasspēka.
- Jā, es to varēšu.
- Un kāds ir jūsu pamudinājums?
- Ja pasaulē ir kāds, kura dēļ es būtu spējīgs uz visu, uz pilnīgi visu, tad tā ir mana sieva.
Pēc diviem mēnešiem viņu pameta sieviete, kuru viņš mīlēja vairāk par visu pasaulē.
16:43
Spoguļa atspulgs ir precīzs; tas nekļūdās tāpēc, ka nedomā. Domāt ir pirmā un galvenā kļūda.
16:52
Nauda bija vienīgais viņam zināmais veids, kā piespiest Evu atgriezties. Taču Eva bija neuzpērkama.
(Viņi bija nolēmuši atklāt sev pasauli vēlreiz. Viņi bija aizlieguši sev sēsties pie portatīvajiem datoriem un izslēguši mobilos telefonus. Viņiem tas izdevās. Un viņi atgriezās Maskavā ar smaidu sejā un siltām atmiņām sirdī.
Igors atkal iegrima darbos. Nākamajā nedēļā Eva aizlidoja uz Londonu un vairs nekad neatgriezās.)
Eva iededza gaismu visos, kas bija ap viņu, modināja cilvēkos labāko, kas viņos snauda, lika piecelties no pagātnes pelniem un atkal sajust gaismu.
''Es visu esmu izplānojis'', Igors tūkstošo reizi sev atgādina. Viņš vēlās atgriezties mājās kopā ar Evu, un nepieļaut, ka tik niecīgs vārdiņš kā ardievu! varētu pārvilkt svītru viņu abu dzīvēm.
19:31
Igors ātri saprata, ka superklase ir tikpat atkarīga no panākumiem, kā narkomāni - no devas; un ka superklases cilvēks ir daudz nelaimīgāks par vienkāršu pilsoni. Vienkāršie ļaudis apzinās savas iespējas, zina, ka dzīve ir īsa, - uz kurieni gan skriet?
Igors saaudzēja Evu, bet viņu nesaprata un nenovērtēja.
(331.lpp - 334.lpp - labs raksts)
Tu nekur tālu netiksi, ja aizmirsīsi par tiem, kas grūtā brīdī bijuši tev līdzās.
20:12
Tas, kurš mīl, vēlas, lai otrs jūtas brīvs.
..tu man pierādīji, ka mīlestība spēj mainīt cilvēku. Pateicoties tev, es sapratu, ka es esmu. Noticēt, ka šajā pasaulē var notikt arī kaut kas labs.
20:21
Upuris uz soliņa, pilsētas centrā: noziedzinieks ir tuvu klāt.
Upuris pusdienlaikā: noziedzinieks ir pa gabalu.
Upuris pludmalē: noziedzinieks ir tuvu klāt.
Upuris viesnīcā: noziedzinieks ir pa gabalu.
Sekojot šai kārtībai, nākamā nozieguma laikā slepkava un upuris būs cieši līdzās.
-Apsveicu!
Arī komisārs ir lepns par sevi. Abi zina, ka pilsētā klīst sērijveida slepkava. Tas ir labi ģērbies četrdesmitgadīgs vīrietis iesirmiem matiem, kura nāves ieroči ir ļoti izsmalcināti.
21:11
- Hamids, Hamids!
Pat no šāda attāluma Igors redz ienākam slaveno modes dizaineru ar pavadoni - sievieti, kas kādreiz līdzīgos vakaros pavadīja viņu, Igoru, sievieti, kas izmeklēti daiļi un mīļi turēja sava vīra roku.
Igors atgriežas pie balustrādes, kur joprojām tērzē viņa jaunās paziņas, un paņem pie rokas aktrisi.
Policists privātajās drēbēs paiet viņiem garām, pat nepievēršot uzmanību. Jā, viņš meklē četrdesmitgadīgus vīriešus iesirmiem matiem. Bet tos, kas ir vieni paši.
22:19
- Manuprāt, mums laiks doties.
Evu žurnālistu jautājumi acīmredzami garlaiko.
- Aizmirsti! Tu zini, ka esam atnākuši uz pieņemšanu un paliksim te līdz beigām.
- Ejam prom no šejienes. Man ir slikta priekšnojauta.
- Es neticu priekšnojautām. Starp citu, kad es teicu, ka vakar redzēju bārā tavu bijušo vīru, tu atbildēji, ka tas nav iespējams. Vai tāpēc tu ne mirkli neizlaid no rokām mobilo telefonu/
- Viņam te nav ko darīt.
Patiesībā Evai gribas sacīt: "Es zinu, kurš cenšas iznīcināt tavu kino projektu, un kuram tas jau ir izdevies. Un es zinu, ka tas nav viss, uz ko viņš ir spējīgs. Papūlies saprast, ka mums draud briesmas."
- Tu neatbildēji uz manu jautājumu.
- Jā, tāpēc. Tāpēc, ka es viņu pazīstu, es jūtu, ka viņš ir tepat netālu, un es baidos.
Hamids iesmejas:
- Es jau arī esmu tepat netālu!
Evai vienā rokā ir glāze šampanieša, otrā - telefons. "Es nevaru nolikt telefonu, jo man jāsargā tas muļķis man blakus. Tas muļķis, kurš man netic."
-Igor!
Zālē ienākušais vīrietis pagriežas. Evas sirds sitas kā negudra.
- Ko tu šeit dari?
Hamids, pat neatvainojies, jau ir piecēlies no savas vietas. Viņš nezina ko dara. Viņš droši vien domā, ka viņa priekšā ir parasts cilvēks.
Eva pieceļas un pieiet pie viņiem.
- Apsēdies savā vietā, - Hamids pusbalsī pavēl. - Mēs iziesim laukā aprunāties.
- Sākas taču vakariņas!
- Viņai taisnība. Aprunāsimies tepat.
Gabriela uzlūko savus blakussēdētājus, neviens no viņiem nav pat pieskāries savam šķīvim. Kaut kas te nav kārtībā.
- Jums laikam vajag aprunāties. Es labāk pārsēdīšos.
- Jā, dari tā, - Hamids atbild.
- Nē, palieciet, - iebilst viņa sieva.
Tad ko viņai darīt?
- Kā jums patīk jūsu pavadonis? - turpina sieva.
- Mēs ar Ginteru tikko iepazināmies.
Ar Ginteru? Eva un Hamids lūkojās uz nesatricināmo Igoru.
- Un ar ko viņš nodarbojas?
- Jūs taču esat viņa draugi?!
- Tieši tā. Un mēs zinām ko viņš dara. Bet mēs nezinām cik daudz zināt jūs.
Gabriela pagriešas pret Igoru. Kāpēc Ginters viņai nenāk talkā?
- Ar smago mašīnbūvi.
- Viņu sauc Igors, viņam pieder telekomunikāciju kompānija.
Gabriela, pieskārusies savai somiņai, pilnai ar zīdpapīru, tēlo pārsteigumu:
- Man zvana! Laikam mans draugs būs atnācis. Iešu viņu satikt. Man ir zināma atbildība viņa priekšā. Atvainojiet vēlreiz.
- Ko tu gribi? - viņa jautā krieviski.
- Pirms tu aizgāji es kaut ko teicu.
Viņš daudz ko bija teicis: "Apsolu, ka kļūšu cits", "Tu esi manas dzīves sieviete".. Tās frāzes, kuras visi noklausās, jau iepriekš zinot, ka tām nav jēgas.
- Es tev toreiz teicu: "Ja tu aiziesi no manis, es iznīcināšu pasauli."
- Pietiek. Iesim!
- Jā, iziesim laukā.
Tēviņi ir gatavi cīnīties par mātīti.
Visi trīs dodas cauri dārzam, un uzsāk garo kāpienu lejup pa neskaitāmajiem pakāpieniem, kas ved pie jūras. Un te viņi visi sēž.
- Uz ko tu esi gatavs, lai paliktu kopā ar šo sievieti?
Hamids prāto, vai ir vērts atbildēt uz šo jautājumu: Eva nav prece par ko tirgoties.
- Uzdod šo jautājumu citādi.
- Lieliski. Vai tu esi gatavs atdot par viņu dzīvību?
- Es cīnīšos par viņu. Un ļaunākajā gadījumā esmu gatavs arī mirt.
Starp viņu un krievu, ieraudzījusi ieroci, stāv pārakmeņojusies Eva.
Viņš bija domājis, ka šim stāstam būs pavisam citas beigas.
22:55
Robeža ir tikai debesis.
23:11
Deviņpadsmit gadīga meitene savā bērna nevainībā izrādās gudrāka pieredzējušu, divreiz vecāku sievieti..
03:17
Beretta PX4 ne tuvu nav ideāls ierocis tiem, kuri ieročus lieto bieži. Lode nevis caururbj upura ķermeni, bet atsitas pret kauliem un saārda visu, kas trāpās lodes ceļā. Šādas nāves "priekšrocība" ir tāda, ka upurim ir gana laika apskatīt savu slepkavu,..
11:45
Cilvēki vienmēr ir ar kaut ko neapmierināti. Ja viņiem ir maz, viņi grib vairāk. Ja viņiem ir daudz, viņi grib vēl vairāk. Ja viņiem ir vēl vairāk, tie vēlas būt laimīgi ar kādu mazumiņu, bet lietas labā nespēj pielikt vajadzīgās pūles.
13:28
Hamids vienmēr bija uzskatījis, ka viņš spēj mīlēt tikai savu darbu, lai gan viņa iekarojumu sarakstā bija virkne apskaužamu attiecību ar vēl apbrīnojamākām sievietēm. Viņa dzīvē ienākot Evai, viņš atklāja sevī citu cilvēku - kopā pavadīti divi gadi, bet viņa mīlestība bija tik patiesa un spēcīga kā nekad agrāk.
Iemīlējies.
Viņa lieliski pazīst blakus sēdošo vīrieti, viņš ir radošs, ar izsmalcinātām manierēm, cīnītājs. Viņa zina, ka viņš Evu vēlas vairāk par visu pasaulē.Viņš viņu vēlās tik stipri, cik vien vīrietis var vēlēties sievieti. Kā neviens, izņemot to vīrieti, kuru Eva bija pametusi.
(Sācis strādāt kopā ar bīstamiem cilvēkiem, viņš sastapās ar milzīgu pretastību, lai iegūtu aizdevumus, un caurām naktīm domāja kā tos atdot. Naktīs viņš apskāva Evu un lūdza, lai viņa dod patvērumu un padomu un lai izlūdzas Dievam veiksmi, izdošanos un gudrību izvairīties no ikdienā tik bieži sastopamām lamatām. Eva glāstīja viņa matus un solīja, ka viss būs labi. Stāstīja, ka viņš ir labs cilvēks un ka Dievs vienmēr atlīdzina taisnajiem. Uzņēmums sāka plaukt. Uzņēmumā sāka ieplūst nauda. Sapņoja par dienu, kad varēs visu pamest un pārcelties uz dzīvi klusā pasaules nostūrī. Viņi strādāja astoņpadsmit stundas dienā un visu šo gadu laikā nebija atļāvušies pavadīt atvaļinājumā pat mēnesi. Viņi ticēja, ka cilvēks nācis pasaulē tāpēc, lai mīlētu un dzīvotu kopā ar mīļoto. Bet Igors negribēja apstāties. Viņš gribēja iet vēl tālāk.. Kad viņam jautāja, vai viņš nav aizgājis tālāk par sākotnēji nosprausto mērķi un vai nav pienācis brīdis atteikties no visiem darbiem, lai īstenotu sapni dzīvot tikai mīlestībai, ko jūt pret mīļoto cilvēku, viņš atbildēja, ka vēl mazliet jāpagaida. Igors jautāja, vai viņa ir neapmierināta ar to, kas viņai ir.
- Es esmu apmierināta. Un tieši tā ir lielākā problēma. Es esmu apmierināta, bet tu neesi. Un nekad nebūsi. Tu esi nedrošs, tu baidies zaudēt visu, ko esi iekarojis. Tu neproti izstāties no cīņas pēc tam, kad esi ieguvis to, ko vēlējies. Tas beigsies ar to, ka tu visu zaudēsi. Un tu jau esi zaudējis mūsu laulību un manu mīlestību.
- Es izdzīvoju, un tikai tas ir svarīgi.
Igors vienmēr atbildēja ar to pašu, ko tikko bija teicis: dod man vēl mazliet laika. Vienmēr: vēl tikai mazliet.
- Bez tevis es neesmu nekas. Mēs papildinam viens otru līdz pilnībai, kas dota vienīgi tiem, kuri augstāk par visu vērtē mīlestību. Es atkārtoju: bez tevis es neeksistēju!
- Un ja nu kādu dienu es tevi pametu?
- Nākamreiz dzer mazāk!
- Atbildi!
- Tas nevar būt. Mūsu laulība ir ideāla.
- Un ja nu tā notiek?
- Es izdarītu tā, lai tu atgrieztos. Es protu sasniegt visu, ko vēlos. Pat ja vajadzētu iznīcināt visu pasauli!
- Un ja es ieķertos kādā citā/
- Pat ja tu pārgulētu ar visiem pasaules vīriešiem, mana mīlestība paliktu tik pat stipra.
Eva bija apprecējusies ar briesmoni.
- Es neesmu greizsirdīgs, - Igors allaž atkārtoja, dodoties darba komandējumā. - Tu zini, cik ļoti es tevi mīlu, un es zinu cik ļoti tu mīli mani. Nevar notikt nekas tāds, kas sašūpotu mūsu kopdzīves kuģi.
Tagad viņa ir pilnīgi pārliecināta, ka tā nebija mīlestība.
Mēģināt tikt vaļā pie pirmās izdevības. Izdevības bija vairākas. Bet visuzstājīgākais un neatlaidīgākais bija vīrietis, ar kuru viņa nekad nebūtu spējusi iedomāties nopietnas attiecības. Kurš no dienas uz dienu kļuva slavenāks. Viņš bija ar mieru pamest visu, atcelt pusdienas vai vakariņas, lai tikai varētu pabūt kādu brīdi kopā netraucēti, ieslēgušies kādas viesnīcas istabā, bieži vien pat nenodarbojoties ar seksu. Viņi skatījās televīziju, ēda, viņi gāja pastaigāties pa parkiem, iegriezās grāmatnīcās, sarunājās ar ārzemniekiem,..)
13:46
Viņš svīst. Eva tik tiešām ir pelnījusi visus šos upurus, sievietei, kuru viņš mīlēja vairāk par visu, bija jāzina, ka viņas vārdā viņš ir spējīgs uz visu - pat iznīcināt citas pasaules.
13:55
Ja Tu tici uzvarai, uzvara ticēs tev.
Bet mums ir jāzina, ka pastāv vēl kāda ļoti līdzīga slimība, kas uzbrūk dvēselei un kas ir daudz bīstamāka, jo tās ieperināšanās brīdi nevar pamanīt. Ievērojot visniecīgākos vienaldzības pazīmi un iedvesmas trūkumu attiecībās ar līdzcilvēkiem, esiet uzmanīgs. Vienīgais veids, kā apsteigt šo slimību un izvairīties no tās, ir saprast, ka dvēsele cieš un cieš ļoti stipri, kad uzspiežam tai virspusējību. Dvēselei patīk skaistas un dziļas lietas. Sāk parādīties pirmās cilvēciskā izmisuma pazīmes pasaulē, kas līdz šim bija bijusi pilna cerību tikt uz priekšu - ātrāk, tālāk, augstāk.Viņš nevarēja atļauties nolaist sev cenu.
15:44
Pasaule ir sarežģīta, un tāda būs vienmēr.
16:16
Slavas sindroms spējīgs sagraut karjeru, ģimeni, kristīgās vērtības, tas padara aklus.
Slavas sindroms. Cilvēki aizmirst kas viņi ir.
Viņš baidījās visu zaudēt. Protams, dažkārt viņa iekšējā balss aizrādīja, ka savai lielākajai svētībai - Evai - viņš pievērš pārāk maz uzmanības. Taču daudzus gadus viņš bija cieši pārliecināts, ka Eva viņu saprot un atbalsta, - galu galā tā bija tikai pagaidu fāze, pārejas posms, un pavisam drīz pienāks diena, kad viņi visu laiku varēs pavadīt kopā. Viņu plāni bija lieli .. vārdu sakot, darīt visus tos vienkāršos darbus, kas silda sirdi un piepilda dzīvi. Pārnācis mājās no biroja un atkal izplājis pa gultu svarīgus papīrus, Igors lūdza vēl mazliet pacietības. Kad mobilais telefons iezvanījās tieši tajā dienā, kad viņi bija nolēmuši kopā pusdienot, un viņam nācās pārtraukt sarunu ar sievu un ilgi strīdēties ar biznesa partneri, Igors atkal un atkal lūdza nedaudz pacietības. Viņš zināja, ka Eva viņa labā dara visu iespējamo un neiespējamo, lai gan reizēm žēlojās.
Igors apgalvoja, ka var apstāties jebkurā brīdī. Eva pasmaidīja un noglāstīja viņu, bet Igors piepeši atcerējās kaut ko svarīgu, devās pie telefona vai datora, ..
Viņš atceras kādu vakaru. Atstājis mobilo telefonu un dokumentus mašīnā, Igors steidzās uz bāru, tur viss bija tukšs, jo bārs bija slēgts. Igors iedeva viesmīļiem dāsnu dzeramnaudu un lūdza viņu apkalpot vismaz stundu. Vienu pašu. Un tajā brīdī viņš visu saprata. Nē, tā nebija taisnība, ka viņš varētu apstāties pēc mēneša, pēc gada vai pēc desmit gadiem. Viņam nekad nebūs ne lauku mājas, ne ģimenes par kādu viņš bija sapņojis.
Šeit viņš visu saprata. Saprata, jo redzēja, ka tieši tas pats notiek ar viņa sievu, kas tagad visu laiku kaut kur ceļoja, vēlu nāca mājās, kad bija Maskavā, un pārnākusi tūlīt steidzās pie datora ekrāna. Viņš saprata, ka pilnīga vara nozīmēja absolūtu verdzību.Veltīgi cerēt un gribēt. Vienmēr pie horizonta iznirs jauna virsotne, ko iekarot, vienmēr stāsies ceļā konkurents, kas jāpārspēj.
- Tā ir tik pat nopietna kaite, kā, piemēram, atkarība no narkotikām.
- Kādas var būt sekas?
- Vismazākās sekas ir ģimenes izjukšana.
- Tātad es varu cerēt, ka pastāv izeja?
- Kad ierodas meklēt palīdzību pie psihiatra, tas nozīmē, ka viņš ir gatavs ārstēties. No tūkstoš gadījumiem viens cilvēks apzinās, ka viņam ir vajadzīga palīdzība.
- Jā, man ir vajadzīga palīdzība. Man ir daudz naudas...
- Ar naudu būs par maz. Es vēlos zināt, vai jums būs pietiekami daudz gribasspēka.
- Jā, es to varēšu.
- Un kāds ir jūsu pamudinājums?
- Ja pasaulē ir kāds, kura dēļ es būtu spējīgs uz visu, uz pilnīgi visu, tad tā ir mana sieva.
Pēc diviem mēnešiem viņu pameta sieviete, kuru viņš mīlēja vairāk par visu pasaulē.
16:43
Spoguļa atspulgs ir precīzs; tas nekļūdās tāpēc, ka nedomā. Domāt ir pirmā un galvenā kļūda.
16:52
Nauda bija vienīgais viņam zināmais veids, kā piespiest Evu atgriezties. Taču Eva bija neuzpērkama.
(Viņi bija nolēmuši atklāt sev pasauli vēlreiz. Viņi bija aizlieguši sev sēsties pie portatīvajiem datoriem un izslēguši mobilos telefonus. Viņiem tas izdevās. Un viņi atgriezās Maskavā ar smaidu sejā un siltām atmiņām sirdī.
Igors atkal iegrima darbos. Nākamajā nedēļā Eva aizlidoja uz Londonu un vairs nekad neatgriezās.)
Eva iededza gaismu visos, kas bija ap viņu, modināja cilvēkos labāko, kas viņos snauda, lika piecelties no pagātnes pelniem un atkal sajust gaismu.
''Es visu esmu izplānojis'', Igors tūkstošo reizi sev atgādina. Viņš vēlās atgriezties mājās kopā ar Evu, un nepieļaut, ka tik niecīgs vārdiņš kā ardievu! varētu pārvilkt svītru viņu abu dzīvēm.
19:31
Igors ātri saprata, ka superklase ir tikpat atkarīga no panākumiem, kā narkomāni - no devas; un ka superklases cilvēks ir daudz nelaimīgāks par vienkāršu pilsoni. Vienkāršie ļaudis apzinās savas iespējas, zina, ka dzīve ir īsa, - uz kurieni gan skriet?
Igors saaudzēja Evu, bet viņu nesaprata un nenovērtēja.
(331.lpp - 334.lpp - labs raksts)
Tu nekur tālu netiksi, ja aizmirsīsi par tiem, kas grūtā brīdī bijuši tev līdzās.
20:12
Tas, kurš mīl, vēlas, lai otrs jūtas brīvs.
..tu man pierādīji, ka mīlestība spēj mainīt cilvēku. Pateicoties tev, es sapratu, ka es esmu. Noticēt, ka šajā pasaulē var notikt arī kaut kas labs.
20:21
Upuris uz soliņa, pilsētas centrā: noziedzinieks ir tuvu klāt.
Upuris pusdienlaikā: noziedzinieks ir pa gabalu.
Upuris pludmalē: noziedzinieks ir tuvu klāt.
Upuris viesnīcā: noziedzinieks ir pa gabalu.
Sekojot šai kārtībai, nākamā nozieguma laikā slepkava un upuris būs cieši līdzās.
-Apsveicu!
Arī komisārs ir lepns par sevi. Abi zina, ka pilsētā klīst sērijveida slepkava. Tas ir labi ģērbies četrdesmitgadīgs vīrietis iesirmiem matiem, kura nāves ieroči ir ļoti izsmalcināti.
21:11
- Hamids, Hamids!
Pat no šāda attāluma Igors redz ienākam slaveno modes dizaineru ar pavadoni - sievieti, kas kādreiz līdzīgos vakaros pavadīja viņu, Igoru, sievieti, kas izmeklēti daiļi un mīļi turēja sava vīra roku.
Igors atgriežas pie balustrādes, kur joprojām tērzē viņa jaunās paziņas, un paņem pie rokas aktrisi.
Policists privātajās drēbēs paiet viņiem garām, pat nepievēršot uzmanību. Jā, viņš meklē četrdesmitgadīgus vīriešus iesirmiem matiem. Bet tos, kas ir vieni paši.
22:19
- Manuprāt, mums laiks doties.
Evu žurnālistu jautājumi acīmredzami garlaiko.
- Aizmirsti! Tu zini, ka esam atnākuši uz pieņemšanu un paliksim te līdz beigām.
- Ejam prom no šejienes. Man ir slikta priekšnojauta.
- Es neticu priekšnojautām. Starp citu, kad es teicu, ka vakar redzēju bārā tavu bijušo vīru, tu atbildēji, ka tas nav iespējams. Vai tāpēc tu ne mirkli neizlaid no rokām mobilo telefonu/
- Viņam te nav ko darīt.
Patiesībā Evai gribas sacīt: "Es zinu, kurš cenšas iznīcināt tavu kino projektu, un kuram tas jau ir izdevies. Un es zinu, ka tas nav viss, uz ko viņš ir spējīgs. Papūlies saprast, ka mums draud briesmas."
- Tu neatbildēji uz manu jautājumu.
- Jā, tāpēc. Tāpēc, ka es viņu pazīstu, es jūtu, ka viņš ir tepat netālu, un es baidos.
Hamids iesmejas:
- Es jau arī esmu tepat netālu!
Evai vienā rokā ir glāze šampanieša, otrā - telefons. "Es nevaru nolikt telefonu, jo man jāsargā tas muļķis man blakus. Tas muļķis, kurš man netic."
-Igor!
Zālē ienākušais vīrietis pagriežas. Evas sirds sitas kā negudra.
- Ko tu šeit dari?
Hamids, pat neatvainojies, jau ir piecēlies no savas vietas. Viņš nezina ko dara. Viņš droši vien domā, ka viņa priekšā ir parasts cilvēks.
Eva pieceļas un pieiet pie viņiem.
- Apsēdies savā vietā, - Hamids pusbalsī pavēl. - Mēs iziesim laukā aprunāties.
- Sākas taču vakariņas!
- Viņai taisnība. Aprunāsimies tepat.
Gabriela uzlūko savus blakussēdētājus, neviens no viņiem nav pat pieskāries savam šķīvim. Kaut kas te nav kārtībā.
- Jums laikam vajag aprunāties. Es labāk pārsēdīšos.
- Jā, dari tā, - Hamids atbild.
- Nē, palieciet, - iebilst viņa sieva.
Tad ko viņai darīt?
- Kā jums patīk jūsu pavadonis? - turpina sieva.
- Mēs ar Ginteru tikko iepazināmies.
Ar Ginteru? Eva un Hamids lūkojās uz nesatricināmo Igoru.
- Un ar ko viņš nodarbojas?
- Jūs taču esat viņa draugi?!
- Tieši tā. Un mēs zinām ko viņš dara. Bet mēs nezinām cik daudz zināt jūs.
Gabriela pagriešas pret Igoru. Kāpēc Ginters viņai nenāk talkā?
- Ar smago mašīnbūvi.
- Viņu sauc Igors, viņam pieder telekomunikāciju kompānija.
Gabriela, pieskārusies savai somiņai, pilnai ar zīdpapīru, tēlo pārsteigumu:
- Man zvana! Laikam mans draugs būs atnācis. Iešu viņu satikt. Man ir zināma atbildība viņa priekšā. Atvainojiet vēlreiz.
- Ko tu gribi? - viņa jautā krieviski.
- Pirms tu aizgāji es kaut ko teicu.
Viņš daudz ko bija teicis: "Apsolu, ka kļūšu cits", "Tu esi manas dzīves sieviete".. Tās frāzes, kuras visi noklausās, jau iepriekš zinot, ka tām nav jēgas.
- Es tev toreiz teicu: "Ja tu aiziesi no manis, es iznīcināšu pasauli."
- Pietiek. Iesim!
- Jā, iziesim laukā.
Tēviņi ir gatavi cīnīties par mātīti.
Visi trīs dodas cauri dārzam, un uzsāk garo kāpienu lejup pa neskaitāmajiem pakāpieniem, kas ved pie jūras. Un te viņi visi sēž.
- Uz ko tu esi gatavs, lai paliktu kopā ar šo sievieti?
Hamids prāto, vai ir vērts atbildēt uz šo jautājumu: Eva nav prece par ko tirgoties.
- Uzdod šo jautājumu citādi.
- Lieliski. Vai tu esi gatavs atdot par viņu dzīvību?
- Es cīnīšos par viņu. Un ļaunākajā gadījumā esmu gatavs arī mirt.
Starp viņu un krievu, ieraudzījusi ieroci, stāv pārakmeņojusies Eva.
Viņš bija domājis, ka šim stāstam būs pavisam citas beigas.
22:55
Robeža ir tikai debesis.
23:11
Deviņpadsmit gadīga meitene savā bērna nevainībā izrādās gudrāka pieredzējušu, divreiz vecāku sievieti..
____________________________________________________________
Nesabojājiet savu dzīvi, tā Jums katram ir viena!
madara*
madara*
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru